Seboreja

Viena no slimībām, kas veicina pastiprinātu blaugznu veidošanos, ir seboreja. Ādas tauki satur baktericīdas vielas, to uzdevums ir pasargāt ādu no dažādiem mikroorganismiem, no izžūšanas un nodrošināt normālu ādas pH līmeni. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tauku sastāvs kvalitatīvi izmainās, tie kairina ādu un veidojas sausi, sarkani plankumi.

Atkarībā no izdalīto tauku daudzuma un to ķīmiskā sastāva izšķir eļļaino un sauso seboreju.

■    Eļļainā seboreja parasti veidojas dzimumnobriešanas periodā. Ja dziedzeru darbība noregulējas, seboreja pamazām izzūd, ja ne - pastiprinās un izplatās pa galvas mataino daļu. Mati ātri taukojas, spīd, salīp šķipsnās, ādā daudz taukaino blaugznu. Vīriešiem pastiprināti izkrīt mati - sākumā pieres un deniņu apvidū, vēlāk arī pakausī. Sievietēm mati kļūst retāki. Var būt nieze, ādas iekaisums, kas izraisa sastrutojumu, pinnes vai sviedru dziedzeru iekaisumu padusēs.

■    Sausās seborejas gadījumā tauki izdalās biezas ziedes veidā, tie satur daudz raga slāņa šūnu un mainītu tauku sastāvu. Sejā nosprostojas tauku dziedzeru atveres un veidojas pinnes (melnās pinnes - komedoni, baltās - miliuni). Sausai seborejai biežāk pievienojas strutainas pinnes vai cistas, jo mainītā tauku sastāva dēļ pazeminās ādas aizsargfunkcijas.

 ■    Nereti veidojas jauktā seboreja - āda pieres, deguna un zoda rajonā ir spīdīga, taukaina, bet vaigu un galvas āda - sausa. Seborejas formas samērā ātri mainās ārējo vides faktoru (saules, vēja, mitruma, ziepju u.c.) ietekmē.

Blaugznu veidošanos var izraisīt dažādas sēnīšu infekcijas. Tās visbiežāk ir hroniskas. Sēnītes ilgstoši atrodas uz ādas, un, lai atbrīvotos no infekcijas, paātrinās bazālā slāņa šūnu dalīšanās. Jo ātrāk šūniņas dalās, jo vairāk rodas plēksnīšu un rezultātā vairāk veidojas blaugznas.