HERBASTRESS - līdzeklis pret stresu aktīviem cilvēkiem

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā cilvēki bieži sūdzas par nogurumu, sasprindzinājumu, pārslodzi darbā, un viņiem ir nepieciešama palīdzība pret stresu. Šādos gadījumos var lietot efektīvus augu valsts produktus, un viens no šādiem preparātiem ir «Grindeks» pretstresa līdzeklis Herbastress.

Cilvēka organisms nespēj straujām pārmaiņām ātri pielāgoties un pārslēgties. Zūd līdzsvars starp cilvēka ārējo un iekšējo pasauli, rodas iekšējs diskomforts. Rezultātā cilvēka organismā notiek izmaiņas dažādos bioķīmiskajos procesos, ko mēs varam apzīmēt ar vienu vārdu – tas ir stress! Katrs mēs savu reizi esam saskārušies ar stresu – vai tas būtu darbā, mājās vai kur citur. Tiek izdalīti trīs galvenie stresa posmi – trauksmes posms, rezistences posms un izdegšanas posms.

Trauksmes posms iestājas brīdī, kad, vienkārši sakot, kaut kas izsit cilvēku no ierastā ritma. Stresori var būt: 

• ilgstoša fiziska vai garīga piepūle – virsstundas darbā, forsēta mācīšanās pirms eksāmeniem, smaga slimnieka kopšana;|
• spēcīgi emocionālie pārdzīvojumi – šķiršanās, neveiksmes biznesā, dzīves vai darba vietas maiņa;
• apspiestas emocijas, darbs un privātā dzīve bez gandarījuma;
• pārspīlētas prasības pret sevi un citiem;
• slimība.

Trauksmes signāli sagatavo cilvēku cīņai vai bēgšanai. Vēl šo posmu mēdz apzīmēt par mobilizācijas stadiju*. To raksturo samazināta siekalu izdalīšanās, muskuļu tonusa paaugstināšanās, kas, saglabājoties sasprindzinājumam ilgstoši, mainās uz pretējo pusi – siekalu izdalīšanās pastiprinās, muskuļu tonuss pavājinās, tad vēl palielinās virsnieru dziedzeru izmēri, pastiprinās vielmaiņa, ķermeņa svars var samazināties vai palielināties u.c. Ilgstoši tas viss apdraud veselību!

Rezistences posms iestājas jebkura kaitīgā faktora ilgstošas iedarbības rezultātā. Vēl to sauc par adaptācijas stadiju. Organisms vai nu tiek galā ar stresoru vai netiek. Šeit liela nozīme ir ne tikai kaitīgā faktora iedarbības stiprumam, bet tā ir atkarīga arī no:

• vecuma, 
• iedzimtības, 
• individuālās dzīves pieredzes, 
• personības struktūras – garīgā spēka u.c.

Ja organisms nespēj uzveikt stresora iedarbību, tad iepriekš minētās bioķīmiskās, fizioloģiskās reakcijas pastiprinās.

Izdegšanas posms iestājas ilgstošu stresa faktoru rezultātā. Šeit jārunā par „izdegšanas sindromu” – sarežģītu psihofizioloģisku stāvokli, kurš sevī ietver emocionālo, domāšanas un fizisko izsīkumu. Šīs stadijas simptomi atgādina trauksmes reakciju, taču tie iegūst jau patoģenētisku nozīmi. Šodien Latvijas iedzīvotājiem „izdegšanas sindroms” ir īpaši aktuāls, jo ir:

• paaugstināta emocionālā slodze – mainās „spēles noteikumi” biznesā, cilvēku attiecībās, notiek sabiedrības noslāņošanās, mainās vērtības, dzīves kritēriji utt.; 
• ilgstošas pārslodzes darbā (vairākas darbavietas, darba kultūras trūkums), kas saistītas ar sev nosprausta dzīves līmeņa sasniegšanu un uzturēšanu; 
• samērā nenoteikti veiksmes kritēriji biznesā, kurus nav iespējams ne prognozēt, ne ietekmēt; 
• nav apkārtējo atbalsta (ģimenes, draugu), pozitīvā novērtējuma (kolēģu), kas rada vientulības un izolācijas sajūtu; 
• lielam sociālajam slānim (t.sk.veciem cilvēkiem, daudzbērnu ģimenēm u.c.) ir zudusi cerība mainīt savus dzīves apstākļus.

Visi šie nenokārtotie sociālie, darba jautājumi, personības novērtējums, privātās attiecības, apslāpētas emocijas rada ilgstošu sasprindzinājumu, kā rezultāts var būt dažādas slimības.

*   H.Selye. The stress of life. New York:McGraw-Hill.1978.